Eiropas Savienība (ES) sekmīgi attīstīsies, ja tā balstīsies uz kristīgajām vērtībām, zināšanām, līdztiesīgām valstīm un stiprām ģimenēm.

Tikai pārlaicīgās un pārcilvēciskās autoritātes ? Dieva ? atzīšana nodrošinās ES morālo pamatu un identitāti, zināšanas (zinātne+izglītība) ? tās konkurētspēju un ilgtspēju dinamiskajos globalizācijas procesos, līdztiesīgas nācijas ? tās politisko stabilitāti un stipras ģimenes ? tās veselību un spēku.

Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) iestājas par reliģisku toleranci, vārda un pārliecības brīvību, vienlaikus atbalstīdama iespēju skolās mācīt kristīgo mācību un kristīgās ētikas pamatus. Pasaulei nav zināms autoritatīvāks un skaidrāks morāles kodekss par 10 Dieva baušļiem. Kristīgā reliģija ir Eiropas kultūras pamats, tāpēc ES politika balstāma uz kristīgās ētikas priekšstatiem par cilvēka vietu pasaulē un atbildību Dieva un līdzcilvēku priekšā. KDS ir par norādi ES Konstitūcijā uz kristīgā mantojuma lomu kā visu vērtību mērauklu šodienas un rītdienas Eiropas Savienībā.

Par nāciju Eiropu! ES attīstāma kā valstu savienība, nevis kā federāla valsts. Ārpolitikai un drošības politikai jāpaliek nacionālo valdību kompetencē.

ES jāveido kopīga aizsardzība, integrējot dalībvalstu aizsardzības spēkus.

ES gādā par cilvēktiesību un līdztiesības īstenošanu dalībvalstīs un arī citās valstīs un enerģiski atbalsta jebkuru konfliktu risinājumu nevardarbīgā sarunu ceļā.

No katras valsts ievēlams vienāds skaits balsstiesīgu komisāru un jānotiek prezidējošās valsts rotācijai.

Visu ES institūciju lēmumu pieņemšanā ir ievērojams vienprātības (consensus) princips, un visiem lēmumiem ir jābūt atklātiem.

ES jāveicina sociālais taisnīgums un personas brīvība dalībvalstīs.

ES jāsagatavo izstāšanās procedūras noteikumi.

Par drošu Eiropu! ES jāveicina drošība, attīstot sadarbību starptautiskās noziedzības un terorisma novēršanā.

Jāpanāk Baltijas valstu okupācijas (1940-1990) fakta atzīšana, jāievieš Eiropas politiski represēto ? boļševisma (komunisma) mocekļu piemiņas diena (varētu būt Pelnu diena).

Jāpieņem dzīvības aizsardzības likums, kas nodrošinātu respektu pret jebkura cilvēka dzīvību neatkarīgi no viņa vecuma, fiziskās vai garīgās veselības, vai attīstības līmeņa.

Ir jāpārrauga gēnu tehnoloģijas attīstība, ņemot vērā ētiskos un bioloģiskos kritērijus. Ģenētiski modificētiem produktiem jābūt nepārprotami apzīmētiem.

Par labklājības Eiropu! Nosakāms augsts alkohola nodoklis, un aizliedzama alkohola un citu atkarību izraisītāju (azartspēles u.tml.) propaganda.

Visā Eiropā veicināma lauksaimniecības un it sevišķi bioloģiskās lauksaimniecības attīstība.

Par kultūrvides saglabāšanu! Saimnieciskā darbība balstāma uz cilvēka atbildību par Dieva radītās pasaules saglabāšanu un tās saprātīgu izmantošanu. Līdztekus moderno tehnoloģiju un zinātnes attīstībai jānostiprina humānās vērtības un jāsaglabā nacionālās kultūrvides savdabība.

ES jākļūst par pasaules vadošo vides aizsargātāju un jāveicina globālas vides aizsardzības īstenošana. Atbalstāma pāreja uz dabu saudzējošiem tehnoloģiskiem procesiem.

Veicināma jaunu videi drošu enerģijas iegūšanas tehnoloģiju izstrāde.

Pienācīgi novērtējama laucinieciskā dzīvesveida nozīme kultūrai, lauki un mazpilsētas nav tikai saimniecisks jēdziens, bet arī dzīvesveida sastāvdaļa.

ES valstīs sargājama un kopjama tradicionālā kultūrainava.

Par izglītotu un kulturālu Eiropu! Ņemot vērā, ka attīstīta zinātne ir Eiropas suverenitātes un materiālās labklājības galvenais priekšnoteikums, zinātnes un tās rezultātu izmantošana jāpadara par vienu no galvenajiem ES valstu nacionālo bagātību atražošanas un vairošanas līdzekļiem, zinātne un kultūra ? par vienu no nozīmīgākajām eksportprodukcijas nozarēm.

Tikai izglītots cilvēks var cerēt uz sekmīgu iekļaušanos mūsdienu kultūras augsto prasību un tehnoloģiju sabiedrības apritē un izturēt konkurenci darba tirgū. Tāpēc izglītībai jābūt ES un katras tās valsts politikas galvenajai prioritātei.

ES veicina visu tajā apvienoto tautu un etnisko grupu valodu un kultūras attīstību. Atbalstāms katrai nācijai raksturīgais tautas nemateriālās kultūras mantojums: tautas mākslai ir mākslinieciska un politiska loma valstu un nāciju vēsturē, estētisko un morālo vērtību pārmantošanā un attīstībā. Baltijas tautu Dziesmu un deju svētki un citas tautas tradīcijas kopjamas un atbalstāmas kā nacionālās identitātes un sabiedrības morāles stiprinātājas.

Par demokrātisku, uz kristīgām vērtībām un zināšanām balstītu, ilgtspējīgu un labklājīgu Eiropu!